Neviens neapstrīdēs, ka ar anekdotes palīdzību jūs varat kļūt par uzņēmuma dvēseli, pierādīt sevi kā asprātīgu sarunu biedru, uzvarēt sev tīkamu meiteni vai puisi. Pareizi izstāstīt jokus ir īsta māksla.
Instrukcijas
1. solis
Pirmkārt, stāstītājam vajadzētu atcerēties, ka anekdote ir jāpasaka līdz punktam, kā arī jāsaglabā sarunas vispārējā tēma. Personai ir skaidri jāsaprot, par kādām tēmām konkrētā uzņēmumā var jokot, un kuras nav vēlamas. Piemēram, joki par priekšniekiem priekšnieku klātbūtnē nebūs īpaši piemēroti.
2. solis
Otrkārt, pirms stāsta šo vai citu anekdoti, stāstītājam jāpārliecinās, vai viņš to atceras no galvas, līdz galam, t.i. ja iespējams, pasaki sev joku.
3. solis
Anekdote jums jāstāsta viegli un dabiski, bez vilcināšanās, it kā starp laikiem. Kopumā it kā tas būtu vienkāršs stāsts, ko dzirdējis kāds. Tikai šajā gadījumā stāstīšanas veids būs dabisks.
4. solis
Dažās anekdotēs ir ne visai cienīgi vārdi un izteicieni. Bet no šāda stāsta, kā arī no dziesmas nevar izdzēst vārdu. Mums būs jāpasaka viss. Tas ir vēl viens iemesls, lai paskatītos apkārt un pārliecinātos, vai anekdotes tēma un teksts ir piemēroti sanākušajam uzņēmumam.
5. solis
Stāstot joku, nebūs lieki palīdzēt sev ar rokām, kājām, žestiem un sejas izteiksmēm. Tātad anekdote iegūs vairāk iespēju veiksmīgai apkārtējo cilvēku uztverei.
6. solis
Stāstītājam vajadzētu arī atcerēties, ka viena un tā pati anekdote, kas izstāstīta divreiz, ļoti reti var likt jums smieties. Jums laiku pa laikam jāpapildina savs joku krājums ar jauniem jokiem.
7. solis
Ja joks citiem izrādījās nesaprotams vai nežēlīgs, jums nevajadzētu ieturēt ilgu pauzi un gaidīt sarunu biedru pozitīvu reakciju. Šajā situācijā vispareizākais lēmums ir vienmērīgi turpināt sarunu.
8. solis
Un tomēr anekdošu stāstītājam jāatceras, ka joka nozīmes izskaidrošana pēc viena vai vairāku klausītāju pieprasījuma ir ļoti garlaicīgs un garlaicīgs uzdevums.
