Zvejot ar tīkliem var gan atklātā ūdenī, gan zem ledus. Plānāku piederumu izmanto tikai ziemas makšķerēšanai. Tīklu ierīkošana aukstajā sezonā ir darbietilpīga, taču rezultāts ir tā vērts. Lai atvieglotu roku darbu, makšķernieki bieži izmanto dažādus dizainus, lai vilktu tīklus zem ledus.
Instrukcijas
1. solis
Iepriekš ir jāzina, kurās ūdenskrātuves vietās ir vienmērīgs un neaizsprostots dibens. Tad tie tiek izgriezti ar motorzāģi vai tiek nozāģēta pesija josla. Šī ir taisnstūrveida iegarena caurums 40-80 cm plata. Otrā josla ir izveidota tīkla garuma attālumā.
2. solis
Ja ledus biezums pārsniedz pusmetru, tad cauruma mala, zem kuras stiepsies tīkls, tiek sagriezta konusa formā un tiek piešķirta gluda virsma. Starp joslām ik pēc 2-3 m tiek urbti starpposma caurumi.
3. solis
Izmantojot stabu no pirmās cauruma, izstiepiet sasieto virvi, palīdzot to ar āķi pārvietot no urbuma uz atveri. Stabam jābūt pusmetru garākam par attālumu starp tiem.
4. solis
Tagad viņi piesaista virvi augšējam celmam un vada tīklu joslā. Tajā pašā laikā otrais zvejnieks palīdz virzīt makšķerēšanas piederumus no bedres uz bedri. Kad viss tīkls atrodas zem ledus, tas ir fiksēts.
5. solis
Lai nepieļautu, ka augšējā izvēle sasalst līdz ledus apakšpusei, varat to aprīkot ar tukšām noslēgtām plastmasas pudelēm vai putupolistirola daļām, kas sasietas ar īsām auklām. Viņi uzpeldēs un izveidos buferi starp tīklu un ledu. Un, kad piederums tiks izņemts, pavedieni vienkārši atdalīsies, atstājot saldētas pudeles.
6. solis
Tīklu ievietošanu zem ledus veicina dabiska strāva. Šajā gadījumā caurumi tiek veikti tā virzienā. Bet šī metode ne vienmēr ir pievilcīga, jo ziemā zivis dod priekšroku klusām vietām.
7. solis
Zem ledus uzstādītos tīklus var atstāt visu ziemu. Tomēr joslas var pārklāt ar sniegu, tāpēc citu zvejnieku drošībai uz tām tiek uzlikti pamanāmi stabi.
