Iesācējiem ģitāristiem, kamēr viņi nav ieguvuši pienācīgu pieredzi, ģitāru var būt grūti noskaņot pēc auss. Lielisks šīs problēmas risinājums ir uztvērēja izmantošana. Tomēr profesionāli mūziķi izmanto arī skaņotājus, ja nepieciešams ātri un klusi noskaņot ģitāru, piemēram, koncertā. Skaņotāji var būt dažāda veida, taču darbības princips visiem ir vienāds, atšķirības ir tikai norādīšanas veidā.
Tas ir nepieciešams
Ģitāra, skaņotājs
Instrukcijas
1. solis
Paņem ģitāru. Novietojiet ieslēgtu skaņotāju pie sevis. Piemēram, uz ceļa. Ideja ir tāda, ka skaņotājs var dzirdēt skaņotāju.
2. solis
Pavelciet ģitāras pirmo stīgu. Jūsu skaņotājam vajadzētu reaģēt uz dzirdamo skaņu, mainot indikatoru.
Parasti indikatori parāda tuvākās nots nosaukumu un tās novirzes pakāpi no nominālās frekvences vērtības. Ja indikators novirzās pa labi, tad virkne izklausās augstāk par nominālo vērtību, un jums tā ir jāatbrīvo. Ja pa kreisi, tad virkne ir nedaudz jāpavelk uz augšu. Indikatora novirzes dažreiz norāda ar # (asu) un b (plakanu). Asums nozīmē, ka aukla ir jāatbrīvo, plakana nozīmē, ka aukla jāvelk uz augšu.
Tas attiecas uz gadījumiem, kad virkne ir nedaudz neatbilstoša. Tie. indikators parāda tās piezīmes nosaukumu, kuras augstumam vēlaties noskaņot virkni. Piemēram, mūsu gadījumā pirmajai virknei vajadzētu izklausīties pēc E piezīmēm. Šo piezīmi apzīmē ar E burtu.
3. solis
Noregulējiet virkni, līdz indikators rāda E (E), un rādītāja roka skaidri apstājas vidū. Zīme E, kas apzīmē piezīmes mi, parasto simbolu rindā atrodas starp zīmēm D un F. Visu muzikālo burtu rindu parasti apzīmē šādi: A (la), B (si) C (do), D (pe), E (mi), F (fa), G (sāls). Dažreiz si skaņu apzīmē ar burtu H.
4. solis
Tādā pašā veidā noskaņojiet arī pārējās ģitāras stīgas. Klasiskajā sešstīgu skaņojumā otrā stīga jāpielāgo B, trešā - G, ceturtā - D, piektā - A un sestā - E.
