Vārds "skulptūra" tulkojumā no latīņu valodas (sculptura) nozīmē "grebt", "izgriezt". Šis ir tēlotājmākslas veids, kura pamatā ir tilpuma-telpiskā, fiziski trīsdimensiju attēla princips.
Instrukcijas
1. solis
Skulptūrā galvenais attēla objekts ir cilvēks, retāk - dzīvnieki, vēl retāk - daba un lietas.
2. solis
Tēlnieki izmanto dabisko materiālu valodu un izvēlas to, kas atbilst viņu idejai: marmora nevainojamais baltums ar tā cietību un vienlaikus maigumu ļauj nodot cilvēka ādas faktūru. Pieminekļu formu iemiesojumam ir piemērots granīts, diorīts, bazalts. Bronzā dinamiskas kustības tiek perfekti nodotas, un koks piesaista ar dažādu faktūru un faktūru, kā arī īpašu siltumu.
3. solis
Skulptūra darbojas ar plastmasas valodu un atjauno sējumu, izmantojot kokgriezumus vai skulptūras, mākslinieks parasti izmanto materiālu patieso krāsu, lai gan dažreiz tiek izmantota arī krāsošana.
4. solis
Ir divi galvenie skulptūru veidi: apaļa (statuja, krūtis, statuete, skulpturāla grupa utt.), Tā ir ievietota kosmosā un ļauj redzēt skulptūru no visām pusēm; un reljefs, kur attēls atrodas plaknē, kas veido tā fonu. Tai vienlaikus piemīt skulptūras trīsdimensiju iezīme un vienlaikus tā izplatās kā zīmējums plaknē.
5. solis
Pēc satura un funkcijām skulptūras tiek iedalītas monumentālās, dekoratīvās un molberta. Monumentālās skulptūras ir paredzētas noteiktai arhitektūras telpai un dabas videi. Tie ir paredzēti vispārējai auditorijai un parasti tiek izvietoti laukumos, ielās un parkos. Molberta skulptūras ir intīmas un tiek veidotas interjera dekorēšanai. Viņiem raksturīga interese par cilvēka iekšējo pasauli un psiholoģisms. Dekoratīvs - izmanto ikdienas dzīves dekorēšanai un arhitektūras galveno sadalījumu identificēšanai.
6. solis
Tēlniecības darba mērķis un saturs nosaka tā plastiskās struktūras raksturu, kas ietekmē materiāla izvēli. Tēlniecības tehnika ir atkarīga no tās apstrādes metodes un dabiskajām iezīmēm.
