Maskavas planetārijs, kas ir viens no lielākajiem pasaulē, pirmo reizi sāka darboties 1929. gada novembrī. Tas tika uzcelts Maskavas centrā netālu no Sadovo-Kudrinskaya ielas un zooloģiskā dārza. Planetārijam bija nozīmīga loma astronomijas popularizēšanā un zinātnisko uzskatu popularizēšanā par Visuma izcelsmi un struktūru PSRS pilsoņu vidū.
1977. gadā tika rekonstruēts Maskavas planetārijs, un tajā tika uzstādīts vismodernākais programmatūras kontrolētais aparāts, ko ražoja slavenā Carl Zeiss Jena kompānija. Un 1990. gadā kopā ar viņu tika atvērta nacionālā observatorija.
Diemžēl arī planetārijam nepagāja arī periods, kas nonāca Krievijas vēsturē ar nosaukumu "Crazy 90s". 1994. gadā tas tika slēgts, izturēja ilgas izmaiņas īpašumtiesību formās, tiesas prāvas un atsāka savu darbu tikai 2011. gada 12. jūnijā. 17 gadus planetārijs cilvēkus neievadīja astronomijā, neveica zinātnisku un izglītojošu darbu. Vienīgais mierinājums šajā bēdīgajā stāstā: pēc tam, kad tas nonāca Maskavas īpašuma departamenta īpašumā, tomēr tika veikta nopietna, sen nokavēta rekonstrukcija.
Šobrīd planetārija apakšējā pazemes līmenī ir neliela zvaigžņu zāle (vienīgā Krievijā, kas aprīkota ar kupola ekrānu, dinamiskiem krēsliem un stereo projekciju), Lunārija muzejs, kurā var apskatīt ar astronomiju un fiziku saistītus eksponātus, kā arī 4D kinoteātris … Pirmajā līmenī atrodas daļa no Lunārija muzeja, kur eksponēti eksponāti, kas stāsta par kosmosa izpētes vēsturi, kā arī Urānijas muzejs, kas nosaukts senās Grieķijas mūzas, astronomijas un matemātikas patroneses vārdā. Šajā muzejā apmeklētāji var uzzināt par planetārija vēsturi, sākot ar tā dizainu 1920. gados.
Otrajā līmenī apmeklētāji atradīs astronomisko novērojumu platformu "Sky Park", kur tiek prezentēti senie astronomijas instrumenti, un atrodas observatorija ar diviem diezgan lieliem teleskopiem: refraktors ar objektīva objektīvo diametru 30 centimetrus; un atstarotāju ar galvenā spoguļa diametru 40 centimetrus. Atkarībā no sezonas, laika apstākļiem un atmosfēras stāvokļa apmeklētājiem tiek piedāvāta atšķirīga novērojumu programma. Lai gan man jāsaka atklāti, ka visspēcīgākā Maskavas apgaismojuma apstākļos dziļi kosmosa objekti (miglāji, galaktikas, zvaigžņu kopas) pat tik spēcīgos instrumentos neizskatās īpaši iespaidīgi.
Trešajā līmenī atrodas liela zvaigžņota zāle, kuras kupols, kura diametrs ir 25 metri, ir lielākais Eiropā. Ar zvaigžņotās debess modernākā optiskās šķiedras projektora palīdzību apmeklētājs uz kupola var redzēt līdz pat 9 tūkstošiem zvaigžņu!
