Parasti, lai izraisītu zināmu ažiotāžu sabiedrībā, pietiek tikai ar gaidāmā pasaules gala pieminēšanu, it īpaši, ja šī pieminēšana nāk no publiskas personas. Tomēr ne visi domā par frāzes "pasaules gals" patieso nozīmi.
Pasaules gals kā sociālā fobija
Neskatoties uz to, ka izteiciena "pasaules gals" visredzamākā nozīme nozīmē tikai tumsas iestāšanos, cilvēki šo frāzi uztver globālākā nozīmē. Tādējādi pasaules gals ir frazeoloģiska vienība, kas masu izpratnē nozīmē cilvēces nāvi vai Zemes iznīcināšanu dažādu iemeslu dēļ.
Pasaules gals vienā vai otrā formā ir svarīgs daudzu reliģiju un uzskatu komponents, arī pašreizējais pasaulē. Turklāt pasaules gala ideju aktīvi izmanto daudzas sektas, kuru dibinātāji iebiedē savus līdzjutējus. Vēsturē ir daudz traģisku piemēru, kā pareģojumi par nenovēršamo pasaules galu kļuva par masveida pašnāvību cēloni.
Vārds "apokalipse" tulkojumā no grieķu valodas nozīmē "atklāsme". Tas ir pēdējās Jaunās Derības grāmatas nosaukums, kurā Jānis Teologs paredz kataklizmas, kas saistītas ar pēdējo tiesu.
Apokalipses pareģojumus dažādi pravieši, gaišreģi, astrologi, kontaktpersonas (cilvēki, kuri apgalvo, ka ir sazinājušies ar ārpuszemes inteliģences nesējiem) neatstāja novārtā un bija vienkārši traki. Kopumā pasaules gals tika prognozēts vismaz piecsimt reižu, ja ņem vērā tikai slavenākos gadījumus.
Dažādi avoti cilvēces beigas raksturo dažādos veidos: dievišķa iejaukšanās, epidēmijas, dabas katastrofas, milzīgu meteorītu krišana, zvaigžņu sprādzieni, melno caurumu parādīšanās, kodolkarš vai agresīvu citplanētiešu desants - ir daudz iespēju, taču līdz šim neviens no tiem nav kļuvis par realitāti.
Saskaņā ar skandināvu mitoloģiju pasaule tiks iznīcināta pēdējās dievu un monstru cīņas laikā, kurai vajadzētu notikt pēc trīs gadu ziemas.
Zinātniskais viedoklis
Tomēr arī zinātnieku aprindu pārstāvji periodiski prognozē relatīvi nenovēršamu pasaules galu. Viņu argumenti parasti ir daudz pārliecinošāki nekā apgalvojumi par dievišķo gribu vai astroloģiskajiem simboliem. No zinātnes viedokļa planēta saskaras ar daudzām briesmām, no kurām dažas nav iespējams paredzēt.
Pat ja mēs neuzskatām ilgtermiņa perspektīvas, piemēram, Saules atdzišanu vai zvaigžņu tuvošanos Zemei bīstami tuvos attālumos, kas var notikt pēc dažiem miljoniem gadu, draudi pārskatāmā nākotnē joprojām ir daudz ticamāki.
Pirmkārt, šādi draudi ir saistīti ar cilvēces bīstamām un postošām darbībām. Bioloģiskais karš, globālā epidēmija, cilvēka izraisītā katastrofa, siltumnīcas efekts vai jaunas, nekontrolējamas tehnoloģijas var izraisīt pasaules galu. Turklāt pārapdzīvotības dēļ pastāv enerģijas, pārtikas un ūdens trūkums.
Visbeidzot, mēs nedrīkstam aizmirst par tādām dabas katastrofām kā zemestrīces, viesuļvētras, cunami, saules uzliesmojumi, vulkāna izvirdumi. Visas šīs parādības patiešām var izraisīt cilvēku civilizācijas un līdz ar to, iespējams, visas planētas iznīcināšanu.
