Daiļliteratūras tulkošana ir patiesi radošs process. Daiļliteratūras darbu tulku var pamatoti saukt par rakstnieku. Tulkojot grāmatu no kādas svešvalodas, viņš to praktiski izveido no nulles.
Profesionālie tulkotāji literāro tulkošanu uzskata par vienu no sarežģītākajām viņu darba jomām. To nevar salīdzināt ne ar lietišķu, ne ar sinhrono tulkošanu, kas neprasa teikumu harmoniju un stila saglabāšanu.
Literatūras tulkošanas galvenās iezīmes
Neatkarīgi no tā, kādā valodā darbs rakstīts, literārajam tulkojumam jāsaglabā tā atmosfēra un autora stils. Tajā pašā laikā literārajam tulkojumam nevajadzētu būt burtiskam. Drīzāk, gluži pretēji, tas ir ļoti brīvs, bezmaksas tulkojums, kas neprasa precizitāti.
Viena no literārās tulkošanas iezīmēm ir attiecības ar oriģinālteksta iezīmēm. Bieži tulkotājam nākas strādāt ar frazeoloģiskām frāzēm vai vārdu spēli. Ja tie tiek burtiski tulkoti, teksta nozīme tiks zaudēta. Lai tas nenotiktu, tulkotājam jāatrod līdzīgas frāzes un jāspēlējas ar vārdiem valodā, kurā teksts tiek tulkots. Tādā veidā viņš varēs saglabāt tā autora darbam piemītošo humoru.
Patiesi cienīgu daiļliteratūras tulkojumu var veikt tikai tulks ar dāvanu rakstīšanai. Tikai radoši apdāvināts tulks var izraisīt lasītājos tādas pašas jūtas un pieredzi, kas rastos, lasot oriģinālu.
Vēl viena literārās tulkošanas iezīme ir atbilstība laikmeta stilam un laikmeta kultūras kontekstam, kas atspoguļots darbā. Lai to izdarītu, tulkotājam jāizpēta laikmets, kuram pieder darbs, kā arī tās valsts kultūra un tradīcijas, kurā darbība notiek.
Dzejas tulkojums
Vislielākās grūtības sagādā dzejas tulkošana. Jebkurš dzejolis burtiskā tulkojumā pārvēršas par nesakarīgu vārdu kopu. Tulkotājam tas praktiski jāpārstrādā. Tāpēc ar dzejas tulkošanu visbiežāk nodarbojas profesionāli dzejnieki, dažreiz tādi izcili kā Valērijs Brjusovs, Boriss Pasternaks, Samuils Maršaks. Dažreiz poētiskais tulkojums pārvēršas par pilnīgi neatkarīgu, oriģinālu darbu, un tā tulks kļūst par pilntiesīgu autoru. Piemēram, tas notika ar Gētes romantisko balādi "Meža cars", kuru tulkoja Vasilijs Andreevičs Žukovskis.
Mūsdienās diemžēl ne visi runā svešvalodās, un daudzi darbi atrod lasītājus visos planētas nostūros, galvenokārt pateicoties daiļliteratūras tulkotāju mākslai.
