Mihails Nikolajevičs Volkonskis ir krievu rakstnieks, dramaturgs, vēsturisku romānu veidotājs un politiķis.
Pirmie dzīves gadi
Mihails Nikolajevičs Volkonskis ir dzimis kņazu ģimenē 1860. gada 7. maijā Sanktpēterburgā. Pabeidzis pamatizglītību, viņš iegāja Imperatora jurisprudences skolā un, būdams 22 gadus vecs, veiksmīgi to absolvēja. Pēc izglītības iegūšanas Mihails ieguva darbu Valsts zirgu audzēšanas galvenajā direkcijā. Neskatoties uz pastāvīgo darbu, Mihails atrada laiku, lai izveidotu pirmos literāros darbus. Viņš nekavējoties pameta savu karjeru, kad viņa rakstīšana sāka gūt panākumus ar lasītājiem.
Literārā darbība
1891. gadā Mihails publicēja savu debijas vēsturisko romānu ar nosaukumu "Princis Ņikita Fedorovičs", kas veltīts ķeizarienes Annas Ioannovnas jestram, kurš, tāpat kā rakstnieks, nāca no senās Volkonski ģimenes. Tajā pašā gadā tika publicēts viņa otrais vēsturiskais romāns "Maltas ķēde". Gadu vēlāk Mihails Nikolajevičs kļuva par redaktoru literārā žurnālā ar nosaukumu "Niva" un divus gadus tur strādāja. Mihails Volkonskis veido literārus darbus par Krievijas vēsturi. Kopumā rakstnieks publicēja divdesmit vēsturiskus darbus, starp kuriem bija romāni un stāsti. Volkonska grāmatās nav ticamu dzīves aprakstu un pagājušo gadsimtu iedzīvotāju runas stilistisko iezīmju, taču ir aizraujošs sižets. Tāpat Mihailam ir kompozīcijas, kas stāsta par viņa dienas dzīvi, kur vēlme pēc materiāliem labumiem neļauj cilvēkiem attīstīties garīgi. Savā darbā rakstnieks atspoguļo un sludina pats savus politiskos un reliģiskos uzskatus. Mihails Volkonskis izveidoja arī slaveno humoristisko parodiju "Vampuka, Āfrikas princese, visādā ziņā priekšzīmīga opera", kurā viņš izsmēja operas klišejas. Šis darbs viņam uzreiz radīja popularitāti.
Politiskā darbība
1904. gadā Mihails saņēma Krievijas asamblejas padomes locekļa titulu, kas ir viena no vecākajām pareizticīgo monarhistu sabiedriskajām organizācijām Krievijā. 1906. gada rudenī Mihails Volkonskis tika nosūtīts kā delegāts uz trešo Viskrievijas krievu cilvēku kongresu Kijevā, kurā pulcējās monarhistu un melnā simta organizācijas. 1909. gada pavasarī Mihails tika iecelts par Krievijas Tautas savienības Sanktpēterburgas provinces departamenta priekšsēdētāju, organizāciju, kas pretojās revolūcijai no 1905. līdz 1917. gadam. Pēc tam, kad Krievu tautas savienība beidza pastāvēt, Mihails vairs neizrāda politisko aktivitāti.
Mihails Nikolajevičs nomira Sanktpēterburgā 1917. gada 13. oktobrī.
