Parasti līdakas vērpšanai tiek ņemtas vasarā. Šajā gadījumā jūs varat izmantot dažādas ēsmas: vobleri, vibrējošas astes, metāla vērpēji. Jūs varat arī izmēģināt pludiņa makšķeri ar dzīvo ēsmu. Bet ir ļoti interesants vecais veids - līdaku makšķerēšana ar sijām. Viņus pat nevajag skatīties, jo līdakas tiks noķertas pašas. Nolieciet sijas vakarā, un no rīta jūs gaida loms.
Zerlitsa ir sava veida plēsīgo zivju slazdi, to dizains var būt atšķirīgs, ir pat ziemas zerlitsa, kā arī peldoši apļi. Bet visiem ir viens līdakas ķeršanas princips - plēsējs paķer dzīvo ēsmu un norij to, pēc kura tas vairs nevar aizpeldēt. to tur spēcīga makšķerēšanas līnija, kas savīta ap pašu siju.
Vienkāršākās sijas ir skrejlapas, kas izgatavotas no koka mezgla burta Y formā. Šaurajā daļā tiek izveidots neliels sadalījums, kurā makšķerēšanas līnija tiek turēta, līdz līdaka to izvelk. Dzīvā ēsma tiek ēsma uz āķa aiz muguras vai caur žaunām, galvenais ir tas, ka tā paliek virs ūdens un ir aktīvāka ilgāk. 3-4 m makšķerēšanas aukla ir atritināta, nostiprināta spraugā, un dzīvā ēsma tiek izlaista rezervuārā. Pati sija ir pakārta uz nūjas, kas iedzīta seklā ūdens dibenā vai krastā, bet labāk uz koka zariem, kas karājas virs ūdens. Ērtāk to izdarīt ar laivu. Kad ir uzstādītas 5-10 ventilācijas atveres, varat doties mājās. Kad līdaka satver zivi un norij to, tā aizpeld, izvelk auklu no spraugas un attina to līdz galam. Tālāk vairs nav kur peldēties, mazliet piekauts, plēsējs nogurst un mierīgi gaida zvejnieku.
No rīta sijas tiek pārbaudītas. Arī šoreiz to vislabāk var izdarīt ar laivu. Ja redzat, ka esat noķēris līdaku, izņemiet to un atkal uzlieciet uz āķa dzīvo ēsmu. Līdaku makšķerēšana ar sijām ir ļoti produktīva, tāpēc makšķernieki līdaku ņem līdzi arī ziemā. Ziemas noteku konstrukcija ir atšķirīga, taču ar tām makšķerēt ir ļoti ērti.
