Latīņamerikas dejas ir pāru balles un klubu deju veids, kas 19. gadsimtā izplatījās visā Eiropā un ieguva lielu popularitāti.
Latīņamerikas (Antillean) dejas jeb vienkārši latina formas 19. gadsimta vidū veidojās atsevišķā balles programmas veidā. Viņi ir parādā savu plašo izplatību brīvajai Ziemeļamerikai, kurā dīvaini sajaucas vairāku rasu kultūras, arī deju. Tādējādi spāņu tautas deja, kuras elementus vēršu cīņas laikā veica koridori, visā pasaulē kļuva pazīstama kā Paso Doble. Samba tika nogādāta Brazīlijā un pēc tam Eiropā Āfrikas vergi, rumbas un ča-ča-ča radās Kubā un Haiti.
Tradicionālajā balles deju programmā, kuru Balles sporta federācija pieņēma kopš 1930. gada, Latīņamerikas sekcijā ir iekļautas piecas dejas. Tie ir jive, samba, rumba, cha-cha-cha un paso doble. Viņi visi tiek izpildīti divatā, vīrietis un sieviete, un latīņu valodas īpatnība atšķirībā no Eiropas dejām ir tā, ka priekšnesuma laikā partneri var gan atslēgt kontaktu, gan ļoti cieši pieglausties viens otram. Visas Latīņamerikas dejas ir ritmiskas un emocionālas, un dažas no tām ir īpaši jutekliskas.
Parasti konkursos un festivālos latīņu dejotāji uzstājas košos, cieši pieguļošos tērpos ar daudz fliteriem. Dāmām ir atļauti īsi svārki un visatvērtākā mugura, partnerim - cieši pieguļošs uzvalks.
Latīņamerikas dejas dejo ne tikai profesionāļi. Tā sauktais latīņu klubs "club" jau sen ir kļuvis par vienu no populārākajiem masu deju virzieniem gan Latīņamerikā, gan ASV, Eiropā un Krievijā. Salsa un bačata, merengue un mambo - šīm dejām nav nepieciešama pilnveidota prasme, daudz svarīgāk ir tajās pilnībā atvērties, kustības pārvēršot jēgpilnā mīlestības un kaisles stāstā. Nav nejaušība, ka to pašu bačatu pa pusei jokojot, pusnopietni sauc par "seksu uz grīdas".
Daudzus gadus filma "Netīras dejas" kopā ar Patriku Sveisu, kas visā krāšņumā parāda populārākās amatieru dejas, ir bijusi kulta filma visiem latīņu dejotājiem.
