Eseja-pasaka ir vissarežģītākais rakstiskās jaunrades veids, jo bērnam darbs ir jādara nevis pie konkrēta darba, kur varoņi jau ir zināmi, un pietiek tikai aprakstīt savu attieksmi pret viņiem, bet rīkoties pats autors.
Instrukcijas
1. solis
Pirms darba uzsākšanas jums rūpīgi jāapsver pasaku kompozīcijas tēma. Katram vārdam, kas tiks norādīts darba tēmā, vajadzētu būt savai nozīmei.
2. solis
Jums jādomā par to, kas tieši tiks rakstīts šajā esejā. Jūs varat izmantot jau zināmus pasaku varoņus, ievietojot tos jaunā, izdomātā situācijā, tas ir vienkāršākais veids, jo gan varoņi, gan viņu varoņi jau ir zināmi. Vai arī jūs varat patstāvīgi nākt klajā ar varoņiem, taču šajā gadījumā viņu varoņu izpaušanai būs jāpievērš īpaša uzmanība.
3. solis
Tagad jums ir jāpārdomā esejas galvenā ideja, kuru vēlaties atklāt šajā darbā un nodot lasītājam ar jūsu izdomātu vai jau zināmu varoņu palīdzību, un jāsastāda plāns.
4. solis
Esejas-pasakas rakstīšanai nepieciešama pasniegšanas secība, tas ir, jūs nevarat pāriet no vienas domas uz otru, nepabeidzot iesākto pamatojumu.
5. solis
Jums jāizvēlas pareizie grafiskie vārdi un izteicieni. Rakstot darbu, ir jāizvairās no vienu un to pašu vārdu un frāžu atkārtošanās.
6. solis
Esejas pasaka nozīmē ne tikai noteikta sižeta un varoņu tēlu aprakstu, šeit jums jāatklāj attieksme pret aprakstīto.
7. solis
Darba beigās ir nepieciešams izdarīt secinājumus.
8. solis
Pēc darba pabeigšanas eseja ir rūpīgi jāpārlasa, lai pārliecinātos, ka tēma tajā ir pilnībā atklāta, tiek izmantoti visi plāna punkti. Ja atrodat vietas, kurās plāna vai galvenās idejas punkti nav pietiekami aptverti, tie ir jāpapildina.
9. solis
Jāpievērš uzmanība arī kompozīcijas-pasakas stilam, tai jābūt vienveidīgai, kā arī jāpārbauda, cik labi tiek izteiktas domas, vajadzības gadījumā veicot nepieciešamās korekcijas.
