Als Pačīno ir amerikāņu kino un teātra aktieris, scenārists, režisors un producents. Viņu sauc par Holivudas "krusttēvu". Pasaules kino vēsturē auditorija viņu atcerējās ar tādiem ikoniskiem attēliem kā mafiozo Maiklu Korleoni, narkobaronu Toniju Montānu, pulkvedi Sleidu un pat pašu Velnu.
Pirmajos gados
Alfredo Džeimss (Al) Pacino dzimis 1940. gada 25. aprīlī Ņujorkā (Austrumhārlemā, Manhetenā). Viņa vecāki, Salvatore un Rosa Pacino, bija no Itālijas, labākas dzīves meklējumos pārcēlušies uz Ameriku. Viņi apprecējās ļoti agrā vecumā, Salvatoram bija divdesmit, bet Rouzai bija tikai septiņpadsmit. Gadu vēlāk Alfredo piedzima, taču tas neglāba priekšlaicīgu laulību - vecāki izjuka un divus gadus vecais Alfredo kopā ar māti pārcēlās uz vecākiem Ņujorkas pievārtē, Dienvidbronksā. Viņi sāka dzīvot pie viņas vecākiem Keitas un Džeimsa Džerardi, kuri sākotnēji bija no Sicīlijas pilsētas Korleones. Pusaudža gados topošais aktieris iestājas slavenajā Mākslas skolā Ņujorkā. Vienaudži pat tad viņam piešķir segvārdu - "Aktieris".
Als Pačīno uzauga noziedzīgā apvidū: deviņu gadu vecumā viņš jau sāka smēķēt, trīspadsmit gadu vecumā sāka lietot alkoholu un vieglās narkotikas. Viņš mācījās slikti un 17 gadu vecumā tika izslēgts no skolas. Par to sastrīdējies ar māti, Alfredo aiziet no mājām. Uzsācis patstāvīgu dzīvi, viņš bija mēness gaisma kā apkopējs, kurjers, viesmīlis, pastnieks, lai nopelnītu naudu, lai turpinātu aktiera izglītību. Viņš arī sāk uzstāties HB studijā, bezpeļņas amatierteātrī, kuru vada Herberts Berghofs. Šajā studijā viņš satiek savu nākamo skolotāju, skolotāju un labāko draugu - Čārliju Lauttonu.
1966. gadā pēc absolvēšanas Al Pacino tika uzņemts profesionālā aktieru studijā, kur sākās viņa karjera. Sākuma aktieris galvenokārt iegūst dramatiskas lomas tādās izrādēs kā: "Mosties un dziedi!", "Amerika, Urrā", "Indiāņi vēlas Bronksu", "Ričards III". 1969. gadā par spēlēšanu lugā Vai tīģeris valkā kaklasaiti? Alfredo saņem prestižo Tonija teātra balvu.
Nākotnē, kļuvis par slavenu kinoaktieri, Als Pačīno joprojām nepamet teātri un spēlē tādās izrādēs kā Salome, Amerikāņu bizons, Hjūijs un Venēcijas tirgotāja iestudējumā, kas 2010. gadā spēja savākt vairāk nekā viens miljons dolāru.
Karjera
Alas Pačīno debija filmā notika 1969. gadā. Tā bija otrā plāna loma filmā "Es, Natālija". 1971. gadā aktieris spēlēja otrajā filmā, jau spēlējot galveno lomu drāmā Panic Needle Park. Tieši pēc šīs filmas aktieri pamanīja Frensiss Fords Kopola un uzaicināja uz triloģiju "Krusttēvs" par Maikla Korleones galveno lomu. Uz šo lomu pieteicās arī Roberts de Niro, Džeimss Kāns, Martins Šīns, Roberts Redfords un Vorens Bītijs, bet Kopola noraidīja pārējos aktierus, apstiprinot Pacino. Loma bija kā radīta Alam Pačīno. Karsts raksturs, sicīliešu saknes - tas bija vajadzīgs mafiozo dēla lomai.
Šī loma pārveidoja Alu Pacino par leģendāru Holivudas aktieri un nopelnīja viņam pirmo Oskara nomināciju kā labākais otrā plāna aktieris.
Pēc tam aktiera karjera turpināja iet uz augšu. Als Pacino ir spēlējis daudzas veiksmīgas lomas, nopelnot Oskara nominācijas tādām filmām kā Serpico, Krusttēvs 2, Suņu pēcpusdiena. Īpaši vēlos atzīmēt filmu "Scarface", kur Als Pačino izcili atveidoja kubiešu narkotiku kungu Toniju Montanu. Šī filma ASV teātros nopelnīja četrdesmit piecus miljonus dolāru un kļuva par kulta filmu. Als Pačino uzskata, ka šī loma ir galvenā viņa dzīvē. Par šo attēlu viņš tika nominēts Zelta globusam.
1985. gadā aktiera veiksme novērsās. Filma ar viņa piedalīšanos "Revolūcija" tika nosaukta par vienu no katastrofālākajām filmām kino vēsturē. Pēc šīs neveiksmīgās filmas aktieris nonāca depresijā, sāka ļaunprātīgi izmantot alkoholu. Viņa karjerā veselus četrus gadus bija radoša krīze.
Als Pačino atgriezās kinoteātrī 1989. gadā, spēlējot detektīva lomu filmā Mīlestības jūra. Tad nāk Vorena Bītija glezna "Diks Treisijs" (1990) par lomu, kurā aktieris sesto reizi tika nominēts Oskaram. Tajā pašā gadā tika izlaista arī "Krusttēva" trešā daļa, tāpat kā iepriekšējās divas, kas guva lielus panākumus.
1992. gadā Als Pačīno saņēma Oskaru par labāko aktieri filmā “Sievas smarža”. Pēc Oskara saņemšanas aktieris turpina ne tikai darboties filmās un spēlēt teātrī, bet arī gūst atzinību kā režisors un producents. Viņa karjerā ir tādi režisora darbi kā:
- "Rajona kauns" (1990)
- Riharda atrašana (1996)
- "Ķīniešu kafija" (2000),
- Salome Wilde (2011).
Nākamās veiksmīgākās Al Pacino aktiera filmas var saukt par "amerikāņiem", "cīņu", "velna advokātu", "okeāna 13", "bezmiegu".
Personīgajā dzīvē
Als Pačīno nekad nebija precējies, taču tas viņam netraucēja kļūt par trīs bērnu tēvu. Viņa dzīvē bija daudz skaistu sieviešu. Viņu vidū bija: Marta Kellere, Džila Kleigburga, Otrdiena Metiņa, Lindala Hobs, Ketlina Kvinlana, Diāna Kītone, Beverlija d'Angelo.
1989. gadā aktiermeistarības skolotāja Jena Tarranta dzemdēja Al Pacino meitu Džūliju Mariju Pacino. Un 2001. gadā Al Pacino kļuva par dvīņu Olīvijas Rozes un Antona Džeimsa tēvu. Ar viņu māti, aktrisi Beverli D'Angelo Pacino bija ilgas attiecības. Šobrīd aktieris ir bakalaurs, taču cenšas pēc iespējas vairāk brīvā laika veltīt saviem bērniem.
