Minimālais - no angļu valodas "minimal" - sava veida elektroniskā mūzika un dejas pēc šīs mūzikas. Šo mūzikas un deju subkultūru raksturo vienkārši aranžējumi un melodijas, neliela tematiskā materiāla daudzveidība un neliels kustību kopums. Minimālisma dejā ir vairākas pasugas.
Instrukcijas
1. solis
Minimālais tehno ir ekstrēmākā minimālisma izpausme, mūzikas pamatā ir atkārtota tēmu un ritmu atkārtošanās. Microhouse jeb minimālais tehno nams ir nedaudz dinamiskāks un daudzveidīgāks, izmantojot ambientās mūzikas elementus. Minimālais transs jeb neotrans ir līdzīgs normālai transas mūzikai, taču lēnākā tempā. Visu šo stilu mūzikā tiek izmantots minimāls skaņu komplekts, aktīvi tiek izmantotas pauzes un "tukšumi".
2. solis
Tāpat kā visas pārējās tehno mūzikas dejas, arī minimums ir balstīts uz improvizāciju - dejotājs gatavo saišķus no sev pazīstamām kustībām, organizē tos pēc savas gaumes un atbilstoši mūzikas kustībai. Tā kā pavadījums mobilitātes un dinamikas ziņā neatšķiras, dejā var izslēgt arī sarežģītus elementus. Attiecīgās iespiešanās ("staigāšana vietā"), vienmērīgas roku kustības, mēra ķermeņa šūpošanās.
3. solis
Tā kā minimālisma virziens pastāv tikai apmēram desmit gadus, tajā nav cieta kanona un nemainīga kustību kopuma. Katrs dejotājs rada kaut ko savu, nes no citiem stiliem: break, hip-hop, modernais džezs, austrumu dejas un pat balets. Tāpēc, veidojot savu deju, izmantojiet visas zināmās kustības ar vienu nelielu atrunu: tām jāatbilst vienmērīgam, meditatīvam mūzikas ritmam, tas ir, jābūt cikliskai, ne pārāk skarbai.
