Mišels Pikoli ir franču teātra un kino aktieris. Viņš ir saņēmis daudzas balvas un nominācijas un ir saistīts ar režiju un scenāriju rakstīšanu. Mišela ir slavena ar savām lomām Buržuāzijas diskrētajā valdzinājumā, Brīvības fantomā, Dilindžers ir miris un Šņaukā.
Biogrāfija
Mišels dzimis 1925. gada 27. decembrī Parīzē pie Marčellas Pikoli un Anrī Pikoli. Viņš uzauga muzikālā ģimenē. Pikoli senči ir no Itālijas. Viņš ir ieguvis izglītību Dramatiskās mākslas skolā. Mišela pirmā loma notika 1945. gadā. Kopumā aktierim ir vairāk nekā 100 gleznu.
Par savu aktiera karjeru viņš saņēma vairākas nominācijas nacionālajām un Eiropas filmu balvām. 1980. gada Kannu kinofestivālā Mišels tika atzīts par labāko aktieri filmā Leap Into the Void Marco Bellocchio. Pikoli spēlēja advokātu Mauro Ponticelli, kurš izmeklē sievietes pašnāvības cēloņus.
Par labāko aktieri viņš tika atzīts 1982. gadā, jau Berlīnes Sudraba lāča filmu festivālā. Palīdzēja viņam šajā filmu drāmā Pjērs Granjē-Dēfers "Dīvainais bizness", kurā Mišels spēlēja Bertranda Mālera lomu.
Pikolijs tika nominēts Cēzaram 1982., 1985., 1991. un 1992. gadā. 1997. gadā Venēcijas filmu festivālā tika prezentēta filma, kurā viņš spēlēja, Vācijas un Francijas kopražojums Lovers. 2001. gadā viņš tika nominēts Eiropas Kino balvai-2001 par sniegumu filmā Es īrēju māju.
Personīgajā dzīvē
Mišela Pikolija ir liela sieviešu fane. Viņš bija precējies trīs reizes. Viņa pirmā sieva bija Šveices aktrise Eleanora Eire. Viņu kāzas notika 1954. gadā. Nākamā sieva 1966. gadā bija franču aktrise Džuljeta Greko. Laulība izjuka 1977. gadā. Pēc 3 gadiem Mišels noformēja attiecības ar scenāristi un aktrisi Ludivinu Klēru. Mišelam ir trīs bērni: Indords Pikoli, Misija Pikoli un Anna Kordēlija Pikoli.
Filmogrāfija
1950. gados Mišels spēlēja komēdijās, vēsturiskās drāmās un kara filmās. Viņš ir filmējies kopā ar tādiem režisoriem kā Žans Pols Le Hanojs, Renē Klīrs, Žans Renuārs, Luijs Benuels un Žans Delanno. Gadu gaitā viņa līdzzvaigznes ir bijušas Mišela Morgana, Ričards Tods, Žaks Morels, Simone Signoreta, Čārlzs Vanels, Žoržs Marčals un Žans Gabins. Pikolijs ir strādājis ar tādiem aktieriem kā Žerārs Filips, Žans Desailijs, Brigitte Bardo, Luijs de Funess, Bernārs Bliers un Simone Signoreta. Filmu sarakstā, kurā Mišels spēlēja, ir filmas "Liktenis", "Lielie manevri", "Franču Kankāns", "Sliktas tikšanās", "Nāve šajā dārzā", "Marija Antuanete - Francijas karaliene", "Svētdienas draugi", "Zvērs ir apslēpts."
Sešdesmitajos gados viņš spēlēja daudzās filmās: "Datums", "Diena un stunda", "Snitch", "Laulības soļi", Žana Lika Godāra "nicinājums", "Kalpones dienasgrāmata", "Iespēja un mīlestība", "Slepkava guļamvagonā". Pikoli var redzēt tādās filmās kā Zaglis, Parīze deg ?, Radības, Ročefortas meitenes. Viņš spēlēja kopā ar Katrīnu Denēvu slavenajā Luisa Bunuela filmā "Dienas skaistule", filmējās filmās "Padošanās", "Bendžamins jeb Jaunavas dienasgrāmata", "Dilindžers ir miris", "Piena ceļš" un "Topāzs".
Septiņdesmitajos gados pieprasījums pēc Mišela Pikoli kā aktiera nemazinājās, bet pat pieauga. Tieši tajā laikā viņš spēlēja populārākajās filmās, kuru pirmā vieta ir "Buržuāzijas pieticīgais valdzinājums". Starp filmām ar viņa līdzdalību un filmu adaptācijām, piemēram, drāma "Mazās lietas dzīvē", "Makss un skārdnieki", "Vinsents, Fransuā, Pāvils un citi", "Šis neskaidrais vēlmes objekts", "Apjukums Jūtas ".
70. gadu Pikolija filmogrāfijā ir filmas, kas saņēmušas prestižas balvas un nominācijas, piemēram, “Publika”, “Pēdējā sieviete”, “Todo Modo”. Mišels spēlēja arī psiholoģiskajā trillerī "Zvērīgā desmitgade", filmā "Nolaupīšana Parīzē", trillerī "Asiņainās kāzas", skandalozajā satīriskajā filmā "Lielais grāts", filmās "Temrok", "Neaiztiec balto sievieti" "," Brīvības fantoms "un" Infernal trio ". Viņu var redzēt asa sižeta filmā "Septiņas nāves pēc receptes", itāļu filmā "Mado", attēlā "F … kā Fairbanks". Mišela ir spēlējusi arī filmās The Accuser and Spoiled Children.
Kopš 1980. gada Pikoli ir spēlējis vairākos filmu pielāgojumos: "Varēnas nakts", "Garāmgājējs no Sansuī", "Riska cena", "Mazā lilija". Viņš atkal strādā ar Godāru filmā “Kaisle”. Viņa vēlākā filmogrāfija ietvēra vairākas filmas, kas tika nominētas Cēzaram, piemēram, Mīlas slimības un vakariņas, kā arī Oskaru par Atlantiksitiju. Viņš spēlēja filmās "Doktors Teirans", "Istaba pilsētā", "Spiegs, piecelies", "Jūrnieks 512", "Aizbrauc, atgriezies", "Mila maijā", "Nepatiesā bumba", Psihoas savvaļā “Simts un vienas nakts Sīmaņa kino” un “Neapdomīgais Bomarhais”. Dažas filmas ar Pikolija piedalīšanos tika prezentētas Eiropas filmu festivālos, piemēram, "Dīvainais bizness", "Burvīgā nerātnā meitene".
Mišels tika uzaicināts uz attēlu "Aktieri", kurā spēlēja rekordlielu zvaigžņu skaitu. Viņš spēlēja vēl daudzās filmās: "Ceļabiedrs", "Nozieguma stāsts", "Laimīgākā vieta uz Zemes", "Nekas par Robertu" un "Katram ir savs kino". Viņu var redzēt filmās "Mums ir tētis!", "Todien", "Dārzi kritienā", "At War" un "Sacred Motors Corporation".
Pikoli ne tikai spēlēja filmās, bet arī piedalījās teātra izrādēs. Slavenākās lugas ar viņa piedalīšanos ir "Mēnesis laukos" teātrī "Atelier" un "Ķiršu dārzs", kuras pamatā ir A. Čehova luga.
